Mājas lapa: http://cincix.blogspot.com/

Tumši brūniem matiem, caururbojoši zaļām acīm. Bezgaligi aprobežotu domāšanu un sekli skaistu pašcieņu. Agrāk kaislīga volejbola mīlētāja. Ar tendenci neapstāties, bet dažkārt, gadās nomesties ceļos un sabrukt. Žēli kaukt pēc nesasniedzamā un ar unikālu iespēju novērtēt lietas pedantiski. Spēj darīt gandrīz to pašu, ko vīrieši un reizē paturēt sievišķības spēku

Arhīvs
Augusts, 2020
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
„Tik niecīga cilvēka laime”
Publicēts 22. decembrī, 2008.
Mēs visi tiecāmies pēc laimes kā klaustrofobijas slimie, kuri izmisīgi vēlas tikt ārpasaulē. Ārdāmies pēc laimes. Tāda sajūta, it kā visi zinātu, cik laba ir laime. Skaidrs ir tas, ka tā sniedz piepildījumu un prieka sajūtu. Bet cik ilgi? Iespējams, tā ir tik gaistoša, kā manis pieminētā, lietus lāsīte. Tik niecīga, bet vienalga izmisīgi vēlāmies to.

Nepierasti saulains rīts. Visi rīti ir tik drūmi un pelēki, ka dažkārt domas klīst, skatoties ārā pa logu.
Parasti laimi meklējot lietus lāsēs, sauli aizmirstu, vienkārši aizmirstu. Šajā brīdī laime ir tik niecīga kā maza pilīte, taču lietus lāses ir tik daudz. Iespējams, tās visas saliekot kopā, izveidojas viena liela, liela laime. Vai tā notiek arī ar visām citām lietām? Liekot laimīti pie laimītes, beigu beigās, būsim tādā laimē, ka neredzēsim tai galu? Pieņemot un dzīvojot pēc tāda, manis izdomāta stereotipa, domāju, ka dzīve var šķist labāka.
Mēs visi tiecāmies pēc laimes kā klaustrofobijas slimie, kuri izmisīgi vēlas tikt ārpasaulē. Ārdāmies pēc laimes. Tāda sajūta, it kā visi zinātu, cik laba ir laime. Skaidrs ir tas, ka tā sniedz piepildījumu un prieka sajūtu. Bet cik ilgi? Iespējams, tā ir tik gaistoša, kā manis pieminētā, lietus lāsīte. Tik niecīga, bet vienalga izmisīgi vēlāmies to.
Un, kas gan notiek, tad, kad laimi esam saņēmuši. Pašsaprotami, ka no sākuma pacilātības sajūtai nav robežu, bet cik ilgi? Tālāk jau seko apnikums. Mēs kā narkomāni vēlāmies jaunu devu, jaunu laimi, jo vecā jau apnikusi. Cik vienkārši sakām, ka apnikusi, nemaz nepadomājot, cik grūti bija pie tās nokļūt. Tā mēs pasakām pirms laime ir izgaisusi. Reizēm, tā nemaz nav tik niecīga. Reizēm, kniepadatas lielumā un matiņa trauslumā.
Visi mediji pārpildīti ar visdažādākajiem viediem kā nokļūt pie laimes. Resnajiem laime būs „Taurenītis” no Top-Shop reklāmas. Vēl kādam, briļļu vietā lēcas. Cilvēku problēma – laimi meklē lietās. Tāpēc arī tā ir tik īslaicīga. Viss noveco. Visur dominē un arī turpmāk dominēs šī prieka un laimes meklēšana materiālajās lietās.
Lai arī, patiešām, bieži, laime mēdz būt niecīga. Spēsim paši to padarīt lielu. Un, galvenais, sev patīkamu. Tā, lai nekad, nekad neapniktu un savā, mazajā laimē vienmēr saskatītu ko jaunu un interesantu.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: