Materiālisms ir pārņēmis šo pasauli.

Ja mazliet pavērojam mūsdienu sabiedrības cilvēkus, tad redzam, ka dominējošās ir nevis garīgās vērtības jeb garīgā kultūra, bet gan materiālisms. Laikam jau par ikdienu ir kļuvuši uz ielām redzētie zilzaļi izkrāsotie mani vienaudži - jaunieši -, «tusiņi» ar pamatīgu alkohola un cigarešu daudzumu, kuriem pamazām pievienojas arī narkotikas, agri uzsāktās dzimumattiecības kā neiztrūkstoša stila sastāvdaļa. Manāms arī jauno Latviešu intereses zudums par Latvijas vēsturi, tradīcijām, Dainām…
Manuprāt, tas kļūst nopietni un apkārtējie ietekmē arī mani, manus draugus, paziņas, ģimeni. Redzu, ka aizvien biežāk cilvēki nejūtas labi, ja viņiem nav pietiekami labs mobilais telefons vai citi augstākās tehnoloģijas jaunumi. Nesaku, ka dzīvoju koka būdiņā meža vidū un vēlpietam sveču gaismā, protams, izmantoju to, ko mums sniedz pasaule, taču es interesējos arī par garīgajām vērtībām – tās man ir nozīmīgākas par platekrāna televizoru vai jaunāko ipod, jo bagātāka garīgā kultūra, jo lielāks ceļa posms laimei, man gribētos, lai katrs manas paaudzes jaunietis par to aizdomājas un saprot, ka svarīgas ir arī garīgās pasaules un kultūras mantojums. Tehnoloģijai un ēsmai nav robežas, bet robežas ir ideoloģijai. Tautu ideoloģijas noteic robežas, savām tautām, kas ir svētas un nenoārdāmas.
Es nekad nevēlētos kļūt par tādu cilvēku, kuram ir svarīgas tikai materiālās vērtības, jo, kad man būs jāaiziet no šīs pasaules, gribu, lai mani atceras, gribu, atstāt cilvēkiem kaut ko patiešām garīgi labu.