Katrs bērns piedzimstot, atver savas durvis uz dzīvību. Katrs kaķēns, ziediņš un pat katra visniecīgākā dzīvībiņa, atver savas durvis.

Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;}

 

 

Katrs bērns piedzimstot, atver savas durvis uz dzīvību. Katrs kaķēns, ziediņš un pat katra visniecīgākā dzīvībiņa, atver savas durvis.

Es savas durvis esmu atvērusi. Tāpat kā visi, arī es izmisīgi meklēju veidus, kā savu dzīvi padarīt labāku un pilnvērtīgāku. Es negribu, lai man būtu sajūta, ka durvis atvērtas veltīgi, tāpēc ļoti ceru, ka aizejot, spēšu atstāt kaut daļiņu no sevis. Uzskatu, ka tieši šis dzīves modulis, spēj mani iedvesmot darīt kaut ko vērtīgu un noderīgu. Gan labu sev, gan citiem.

Dažreiz rodas vēlme pēc kaut kā neprātīga un neierasta, tāpēc jau mūsu durvis ir atvērtas, lai mēs varētu pārvarēt stereotipus, un kaut vienreiz dzīvē izdarītu kaut ko neraksturīgu sev. Varbūt tas skan neparasti, bet tā ir iespēja. Durvis atvērās, un deva mums iespēju dzīvot. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu baudīt, cik vien spējam. Ar baudīšanu es nedomāju tikai pasākumus un atpūtas kopā ar draugiem. Ir daudzas lietas, kurās var relaksēties un gūt baudu. Tās ir grāmatas, daba un citas labas, noderīgas lietas.

Cik žēl, ka nevaram paspēt izdarīt visu. Žēl, ka jāsamierinās, ka kādu dienu mūsu durvis tiks aizvērtas. Tikai mums vajadzētu kaut ko aiz šīm durvīm atstāt, lai mūs atceras kā gudrus un labus cilvēkus.