Bezmiega vai murgainas naktis. Nepiepildītas cerības, sagrauti attīstības sapņi. Domas griežas tikai ap vēlmi izdzīvot. Dzīve, kura nu ir kļuvusi par eksistenciālu malkas pagali, kura draud pārvērsties oglē, atstājot aiz sevis lielu pelnu čupu. Šāda ir viena no mūsdienu uzņēmēja ierastajām dienas ideoloģijām.

Lielākā daļa lauksaimnieku, mežsaimnieku, veikalu īpašnieku un citi uzņēmēji neredz nākotni ne sev, ne arī savam uzņēmumam, nemaz nerunājot par iespējamo attīstību. Šiem cilvēkiem, jāatzīst – personībām, kuras gājušas caur uguni un ūdeni, lai sasniegtu sekmīgu uzņēmuma darbību, ir tik ļoti viss apnicis, ka slepkavu ģīmji šķiet gaišāki par pašu individualitāti.Turklāt, gaisu nemitīgi bojā mediju nemitīga vāvuļošana, taču bez TV, radio, interneta vides, mēs tā arī neuzzinātu kaut vai jaunākās finanšu ziņas.

Kā rīkoties šādā situācijā kad finanses patiešām ir izsīkušas? Vai ticēt mītam, ka krīze ir patiesais iespēju laiks un stāvoklis, kad cilvēki zina, kas tiešām ir nepieciešams, netērējot naudu nevajadzīgiem ķīniešu izgudrojumiem? Droši varam teikt, ka tieši šis stāvoklis ir uzņēmēju grāvējs, kapitāla iznīcinātājs un galu galā – cilvēku psiholoģiskā stāvokļa bojātājs.

Taču izvērtējot visas iespējamās krīzes optimālās puses, varu spriest, ka gudri cilvēki ir informēti par jaunu primāro lietu ieviešanu tirgū. Šādi ekonomiskie apstākļi nospiež ekskluzīvo preču iegādi, jo cilvēki savus līdzekļus tērē tikai nepieciešamāko lietu iegādei, savukārt manis minētajiem gudrākajiem cilvēkiem šis ir iespēju laiks izpausties, jo tie, kuri ir pētījuši vēsturi un labi pārzina mūsdienu cilvēku psiholoģiju, nav grūti prognozēt, kuras nozares būs cilvēkiem primārās, un uzsākt attiecīgu biznesu.

18. Gadsimtā britu augstmanis barons Rotšīlds teica: "Pērc, kad ielās līst asinis, pat tad, ja tās ir tevis paša." Viņš to teica par uzņēmējiem, kuriem ir stabili uzkrājumi šādos apstākļos. Lai arī zinām, ka krīzes laikā nav iespējams kaut ko noglabāt, ir cilvēki, kuri parūpējušies par naudas silto vietu vilnas zeķītē.