Mājas lapa: http://cincix.blogspot.com/

Tumši brūniem matiem, caururbojoši zaļām acīm. Bezgaligi aprobežotu domāšanu un sekli skaistu pašcieņu. Agrāk kaislīga volejbola mīlētāja. Ar tendenci neapstāties, bet dažkārt, gadās nomesties ceļos un sabrukt. Žēli kaukt pēc nesasniedzamā un ar unikālu iespēju novērtēt lietas pedantiski. Spēj darīt gandrīz to pašu, ko vīrieši un reizē paturēt sievišķības spēku

Arhīvs
Aprīlis, 2019
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
Publicēts 5. martā, 2012. Autors: Karīna.
''Tu vari beigt lasīt tos murgus?'' Šādi, es šodien atkal uzkliedzu savam patēvam, kurš ir pilnībā atkarīgs no interneta dzeltenās preses, kriminālziņām, žurnālistu uzpūstajiem rakstiem par slavenību ikdienu un tā tālāk. Apgalvojums, ka šīs ziņas papildina mūsu prātus, attīsta domāšanu ir tik pat nepatiesa, cik grupas ''Tattoo'' homoseksuālisms. Manuprāt, šīs interneta vides piesārņo cilvēku prātus ar negatīvismu. Mans patēvs ir tik ieinteresēts lietās, kuras patiesībā cilvēkiem nevajadzētu zināt un, ne tikai viņš, bet arī puse Latvijas iedzīvotāju.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 22. februārī, 2010. Autors: Karīna.
Bezmiega vai murgainas naktis. Nepiepildītas cerības, sagrauti attīstības sapņi. Domas griežas tikai ap vēlmi izdzīvot. Dzīve, kura nu ir kļuvusi par eksistenciālu malkas pagali, kura draud pārvērsties oglē, atstājot aiz sevis lielu pelnu čupu. Šāda ir viena no mūsdienu uzņēmēja ierastajām dienas ideoloģijām.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 29. septembrī, 2009. Autors: Karīna.
Tajās ēnās pazūd soļi.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 7. februārī, 2009. Autors: Karīna.
Kaislību romānu autores saturieties, jo es, iespējams, kādu dienu būšu jusu konkurente, vai varbūt pat abrīns. [smiekliņš.] Nezinu, kas man tajā dienā bija uznācis, bet es izdomāju tādu scenāriju, ka man pašai no savas izdomas bail palika.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 5. jūlijā, 2009. Autors: Karīna.
Es atcerējos to dienu, kad es smaržoju pēc ledenēm, bet tu pēc dārga viskija. Tajā dienā viss šķita gaišāks. Tajā vasarā, kad karstums sutināja muguras, un mežrozes smaržoja pēc sīrupā mērcētiem cukurgailīšiem. Tu pētīji manu augumu. Tā it kā tas būtu vienīgais pasaulē. Glāstīji manas lūpas, pārvērti tās īstā smaidā. Iemācēji trīcēt tavās rokās. Noņēmi manas vulgārās sāpēs un atstāji saldumu cienīgā romantikā.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 10. jūnijā, 2009. Autors: Karīna.
viņš lēni pieskārās man ar savām basketbolista cienīgām ķepnām. Pierāva tik tuvu, ka starp mums zuda jebkāds psiholoģijā pieņemtais personības mūris...
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 25. janvārī, 2009. Autors: Karīna.
Cēlsirdīga vai grēcīga. Lietaina vai saulaina. Ar ziedošām pļavām vai sniegotiem laukiem. Ar resniem vai tieviem ministriem. Tā ir arī mana Latvija.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 17. janvārī, 2009. Autors: Karīna.
Katrs bērns piedzimstot, atver savas durvis uz dzīvību. Katrs kaķēns, ziediņš un pat katra visniecīgākā dzīvībiņa, atver savas durvis.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 24. decembrī, 2008. Autors: Karīna.
Dzīve ir skaista. Aiz sašķaidītām rōzā brillēm, bet tomēr rōzā.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 22. decembrī, 2008. Autors: Karīna.
Jautājums noteikti ir globāla rakstura. Tāpēc, jaunie aizdomāsimies.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 22. decembrī, 2008. Autors: Karīna.
Materiālisms ir pārņēmis šo pasauli.
Lasīt visu rakstu...
Publicēts 22. decembrī, 2008. Autors: Karīna.
Mēs visi tiecāmies pēc laimes kā klaustrofobijas slimie, kuri izmisīgi vēlas tikt ārpasaulē. Ārdāmies pēc laimes. Tāda sajūta, it kā visi zinātu, cik laba ir laime. Skaidrs ir tas, ka tā sniedz piepildījumu un prieka sajūtu. Bet cik ilgi? Iespējams, tā ir tik gaistoša, kā manis pieminētā, lietus lāsīte. Tik niecīga, bet vienalga izmisīgi vēlāmies to.
Lasīt visu rakstu...